|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jo platāka riepa,
pie vienādiem pārējiem faktoriem, jo augstākas saķeres īpašības?
Ja tas tā būtu, tad tiktu ražotas tikai platās riepas.
Pateicoties augstākām saķeres īpašībām, tas saīsinātu
bremzēšanas ceļu. No drošības viedokļa, par kuru visi rūpējas,
tas ir ļoti svarīgi. Apdrošināšanas kompānijas jau sen būtu
panākušas to, ka tiek ražotas tikai platas riepas: īsāks
bremzēšanas ceļš – mazāk avāriju – mazākas naudas summas tiek
izmaksātas kompensācijās.
Tomēr tas nenotiek. Pat vairāk: lai uz slidena ceļa bremzēšanas
ceļš būtu īsāks, bet saķere – labāka, ziemas riepas tieši
pretēji tiek ražotas šauras. It īpaši, ja runa iet par ziemas
sporta riepām. Bet kontakta plankums šaurām riepām – mazāks. Vēl
viens paradokss? Nē, likumsakarība, no elementāras fizikas
jomas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riepas saķere ar
virsmu ir atkarīga ne tikai no kontakta plankuma izmēra, bet arī
no piespiešanas spēka – vairumā gadījumu, runa ir par mašīnas
svaru. Bet, kas ir kontakta plankums? Tas ir riepas deformācijas
rezultāts. Daudziem džipu īpašniekiem ir zināms vienkāršs
paņēmiens, kurš ļauj tikt ārā no sniega – samazināt riepās
spiedienu aptuveni līdz 1 atmosfērai. Spēkrata svars paliek
nemainīgs, taču palielinājās kontakta plankums, līdz ar to
samazinājās spiediens uz virsmu, un automobilis vairs nekrīt
cauri.
Spēkrata svars paliek nemainīgs – tā ir galvenā frāze. Turklāt
ir uzstādītas platās riepas. Tas pats mašīnas svars tagad ir uz
lielāku laukumu, un riepas mazāk deformējas. Rezultātā, ja arī
kontakta plankums mainās, tad nedaudz. Mainās tā forma: kontakta
plankums ir vairāk izstiepts platumā. Nopietni eksperti
pārbaudīja to vairākas reizes, un, lūk, viens no piemēriem
skaitļos. Tiek ņemtas vienas modeļa riepas, vienādas cietības
sāni. Spiediens – ražotāja ieteiktais. Automobilis – viens un
tas pats.
205/55 R16 –
nospieduma laukums (kontakta plankums) = 173 х 143 mm = 247,39
cm2,
225/45 R17 − nospieduma laukums = 185 х 134 mm = 247,90 cm2.
Jā, platām riepām tas ir lielāks, taču pavisam nedaudz.
Palielināt kontakta plankumu ir iespējams vai nu samazinot
spiedienu riepā, kas negatīvi ietekmēs tās resursu, vai arī
palielinot piespiešanas spēku. Tieši šī iemesla dēļ, uz sporta
automobiļiem ir spoileri un antispārni. Citiem vārdiem sakot,
kontakta plankums pats par sevi un saķeres īpašības nav viens no
otra pa tiešo atkarīgs.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Labi, bet kāpēc
tad uz sporta mašīnām tiek uzstādītas platas riepas? Viens no
faktoriem ir visiem labi zināms, un to reizēm jokojot paskaidro
uz desas piemēra. Ņemam desu, kuras diametrs ir 10 cm, nogriežam
no tās 0.5 cm biezu šķēli un izveidojam no tā rullīti. Izdevās?
Protams. Bet tagad no tāda paša diametra desas nogriežam 10 cm
biezu šķēli un mēģinām izdarīt to pašu. Nesanāks. Šis piemērs
parāda vienkāršu aksiomu: jo lielāka ir profila platuma
attiecība pret augstumu, jo mazāka ir nosliece uz sānnovirzi.
Tas ļauj iziet pagriezienus ar lielâku ātrumu: riepa mazāk
padodas, un
tai ir mazāka nosliece uz atbortēšanos. Tomēr arī tas nav
galvenais.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Galvenais – riepas
platums ir svarīgs, kad runa iet par tās resursu. Sporta riepas
parasti tiek ražotas no mīkstākas gumijas: tas ir nepieciešams
labākai saķerei. Tomēr šādas riepas ātrāk nolietojas. Turklāt
svarīgu lomu spēlē temperatūra. Ceļu riepu temperatūras režīms –
60...90ºC, bet sporta riepām tas bieži viens pārsniedz 100ºC.
Sacīkstēs gan riepu nepietiekama sakarsēšana, gan to
pārkarsēšana ir slikta. Ņemot vērā apstākļus, pārkarsēt gumiju
nav sarežģīti. Bet, ja temperatūra pārsniegs kritisko robežu,
pasliktināsies saķere, bet pēc tam sāksies neatgriezeniska
riepas nolietošanās, kas noritēs ar katastrofālu ātrumu.
Te riepas platums ir loti svarīgs. Jo tas ir lielāks, jo lielāks
būs appūtes laukums. Riepa efektīvāk tiek atdzesēta, un tas ļauj
ilgāk saglabāties sākotnējām īpašībām.
No viena gumijas sastāva izgatavotām platai un šaurai riepām ir
aptuveni vienāds saķeres koeficients. Taču platāka riepa to
ilgāk saglabā skarbajos sacīkšu apstākļos. Citiem vārdiem sakot,
ne velti sporta asfalta riepas ir platas. Bez šaubām, ka
ieguvums vienā rādītājā tas ir zaudējums citā. Piemēram, lielāka
nosliece uz akvaplanēšanu. Taču tas jau ir cits stāsts.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Alfa Romeo Giulietta
Neliels testa brauciens
un ekspluatācijas nianses
Pirms neilga laika, mēs stāstījām par Alfa Romeo 159, kuru arī
izmēģinājām gaitā. Toreiz automobilis atstāja labvēlīgu iespaidu
un, šī iemesla dēļ, mēs nolēmām iepazīties ar vēl vienu modeli -
Alfa Romeo Giulietta. Spēkrats tika paņemts testam vienā no
Rīgas uzņēmumiem, kurš nodarbojas ar itāļu markas auto pārdošanu
un apkalpošanu, bet tā speciālisti mums pastāstīja par mašīnas
ekspluatācijas niansēm.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Signalizāciju devēji
Mikorviļņu un ultraskaņas:
dažas nianses
Dažos mūsdienu auto, štata signalizācijai ir mikroviļņu vai
ultraskaņas devēji (ultrasoniki). Turklāt, ar tamlīdzīgiem
devējiem var papildināt arī parastās signalizācijas. Mums tika
uzdots jautājums: ar ko šie devēji atšķiras, kādas ir to
priekšrocības un kur ir to vājās vietas?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenostiprinātā krava sadursmes
brīdī
Izmēģinājumu rezultāti
Mēdz gadīties, ka mašīnā ir nepieciešams pārvadāt daudz mantu un
ne vienmēr šīs mantas ir kārtīgi nostiprinātas. Loģika ir
izskaidrojama: priekš kam tērēt laiku stiprināšanai, ja nav tālu
jābrauc, bet ātrumi ir nelieli? Vācu kluba ADAC eksperti, nav
vienisprātis ar šādu domu gājienu: pēc viņu teiktā,
nenostiprināta krava, ir bīstamāka nekā ir pieņemts uzskatīt.
Bet, lai apstiprinātu viņu teikto, tika veikti daži testi.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdu tūnings Latvijas gaumē
Vienā auto izstādē mēs ieraudzījām hibrīdu Toyota Prius, kura
deklarētais vidējais degvielas patēriņš ir tikai 0.7 l/100 km.
Mašīna nav ražota sērijveidā: tās piestrādi veica vienas Rīgas
firmas speciālisti. Mēs painteresējāmies, kā izdevās panākt
tādus rezultātus un cik lielā mērā deklarētie skaitļi atbilst
patiesībai?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|