|
Priekš kam auto
īpašniekam var būt vajadzīgs aerometrs? Agrāk atbilde būtu
sekojoša: akumulatora elektrolīta blīvuma mērīšanai. Šodien to
mēra retais, jo pieaug neapkalpojamo akumulatoru īpatsvars.
Tomēr aerometrs var noderēt arī antifrīza blīvuma mērīšanai. To
ir nepieciešams darīt, lai zinātu, kad dzesēšanas šķidrums
sasals vai sāks vārīties.
Koncentrācija
Mēs jau stāstījām par antifrīziem un to koncentrātiem (atsauce).
Eiropā biežāk ir sastopams koncentrāts, kura sasalšanas
temperatūra tikai -12
13°С. Tomēr pietiek to atšķaidīt ar
ūdeni, un sasalšanas temperatūra pazeminās. Latvijā parasti tiek
piedāvāts jau atšķaidīts koncentrāts (gatavs antifrīzs). Ir
nācies dzirdēt viedokli par to, ka koncentrāta un ūdens optimāla
attiecība ir 1:1. Tad dzesēšanas šķidrums nesasalst līdz -
36
37°С.
Tikai kāpēc tad uz
dažām kannām ir rakstīts par to, ka antifrīzs nesasalst līdz -
40
45°С? Marketinga gājiens? Tikai daļēji. Pirmkārt, var tikt
norādīta nevis kristalizācijas sākuma temperatūra, bet gan
plūstamības zuduma temperatūra, kura ir zemāka.
Bet, otrkārt,
antifrīzs patiešām spēj nesasalt arī pie zemākām temperatūrām:
līdz pat - 57
60°С. Vienkārši ir nepieciešama cita ūdens un
koncentrāta attiecība (sk. tabulu). Kā tad ar «optimālo 1:1»?
|
|
|
|
|
Šī attiecība ir
optimāla no ekonomiskā un noturības pret salu mūsu klimata
apstākļos viedokļa. Pie mums diez vai gaisa temperatūra būs
zemāka par - 36°С.
Blīvums
Kas attiecas uz marketinga gājieniem: diemžēl ir sastopami
antifrīzi, uz kuru kannām norādītā sasalšanas temperatūra
neatbilst patiesībai. Vai to ir kaut kā iespējams pārbaudīt? Tas
ir izdarāms vienkārši: jāizmēra šķīduma blīvumu. Koncentrātam un
ūdenim tas atšķiras. Respektīvi, to maisījums dažādās
proporcijās dos atšķirīga blīvuma šķīdumu. Diapazonā no 21°С
līdz - 57°С, antifrīza blīvums svārstīsies no 1,049 līdz 1,085
(sk. tabulu). To bieži vien var neatcerēties. Pat, ja runa iet
par klasiskiem rokas aerometriem, pastāv speciāli antifrīzam
paredzētas ierīces, uz kuru skalas norādīti nevis blīvuma
lielumi, bet aprēķinātā sasalšanas temperatūra. Mēdz būt arī
universālie aerometri, kuriem ir vairākas skalas: antifrīzam,
akumulatora elektrolītam u.t.t. Ar digitālām ierīcēm viss ir vēl
vienkāršāk. Turklāt visi iepriekšminētie aerometri maksā lēti.
Ekspluatācijas
procesā, antifrīza blīvums var mainīties: ūdens iztvaikošana,
noplūdes / pievienošana u.t.t. Tāpēc to ir nepieciešams ik pa
laikam pārbaudīt. Starp citu, ja rodas nepieciešamība pievienot
ūdeni, tad labāk izvēlēties destilētu vai vārītu, lai dzesēšanas
sistēmā nerastos nosēdumi.
Un vēl viena, uz
pirmo acu skatienu, paradoksāla nianse. Pirms vasaras iestāšanās
speciālisti bieži iesaka ieliet pret salu maksimāli noturīgu
antifrīzu. Kāpēc? To jādara tāpēc, ka šādam dzesēšanas šķidrumam
arī vārīšanās temperatūra augstāka. Ja ūdens vārās 100°С, tad
antifrīzs, kura sasalšanas temperatūra ir - 57
60°С, vārās
114
116°С temperatūrā. Jo karstāka vasara un uz dzinēju iekrīt
lielāka karstuma slodze jo vairāk jūtama ir šī starpība.
Antifrīza
parametri atkarībā no koncentrācijas |
Koncentrāta
% šķīdumā |
Blīvums
20°С |
Kristalizācijas sākšanās temperatūra,°С |
Plūstamības
zuduma temperatūra, °С |
Vārīšanās
temperatūra, °С |
35 |
1,049 |
-21,1 |
-27 |
105,4 |
40 |
1,056 |
-26 |
-32,5 |
106,8 |
45 |
1,062 |
-31,3 |
-38,5 |
108,2 |
50 |
1,069 |
-37,1 |
-44,9 |
109,7 |
55 |
1,074 |
-43,4 |
-51,7 |
111,2 |
60 |
1,08 |
-50,1 |
-59 |
112,8 |
65 |
1,085 |
-57,3 |
-66,7 |
114,5 |
|
|
|