Šķiet, ko var pateikt par riteņu skrūvēm un uzgriežņiem? Visiem
viss ir zināms. Pastāv vienkāršu ieteikumu virkne: pievilkt ar
noteikto griezes momentu, tīrīt vītni, neizmantot skrūves /
uzgriežņus ar sliktu vītni, sarūsējušus u.t.t. Tomēr, kā rāda
prakse, tas netiek vienmēr ievērots. Rezultātā visnepiemērotākā
brīdī automobiļa īpašnieks saskaras ar sekām, kuru novēršana
prasa papildus darbu un izmaksas.
Saprotams, ka ne līdz galam pievilktas skrūves – tas nav labi:
var gaitā zaudēt riteni. Tomēr pārāk stipri pievilktas skrūves
nav labāk. Kā zināms, riteņu skrūves / uzgriežņus ir ieteicams
pievilkt ar dinamometrisko atslēgu. Var izmantot elektriso /
pneimatisko uzgriežņu atslēgu, bet tai ir jābūt griezes momenta
regulējamam ierobežojumam.
Vairumam spēkratu riteņu pievilkšanas
moments sastāda 100...120 Ņm, kaut gan katrā konkrētā gadījumā
nenāks par skādi noprecizēt šo parametru ražotāja instrukcijā.
Diemžēl šis vienkāršais ieteikums netiek ievērots vienmēr:
riteņi bieži vien tiek par stipru pievilkti. Reiz kaut kur tika
rakstīts par to, kā viens auto īpašnieks no Baltijas valstīm
nolēma pārbaudīt, ar kādu piepūli pievelk riteņus montāžas
darbnīcās. Iebrauca, lūdza nomainīt riteņus, bet tad izbrauca un
pārbaudīja pievilkšanas momentu ar dinamometrisko atslēgu.
Aptuveni pusē no visiem gadījumiem riteņi izrādījās pievilkti
stiprāk nekā nepieciešams – ar 180...250 Ņm. Bet vienā gadījumā
šis rādītājs pārsniedza 300 Ņm. Nav pārsteigums: skrūves
pievilka vai nu ar rokām – no visas sirds, lai stiprāk turētos,
vai nu ar trieciena pneimatisko uzgriežņu atslēgu, bez
regulējamā griezes momenta.
Kas slikts, ja riteņi ir pieskrūvēti stiprāk nekā nepieciešams?
Iespējamās sekas. Par stipru pievilktas skrūves var pārtrūkt,
bet vieglā sakausējuma disks var ieplīst stiprinājuma vietā.
Tomēr visbiežāk mēdz gadīties prozaiskāk: skrūves lūzt, kad tās
mēģina atskrūvēt. Starp citu, pat ja skrūves nebija stipri
pārvilktas, bet vītne un / vai skrūve bija sarūsējusi, tad
rezultāts varbūt analoģisks.
Ko iesākt, ja skrūve ir salūzusi, bet tās fragments palika
iekšpusē? Viens no veidiem – šādas skrūves izskrūvē, izmantojot
skrūvju ekstraktoru (sk. iespraudumu). Vienkārši sakot,
ekstraktors – tas ir skrūve-urbis ar kreiso vītni un vītņurbja
stiprinājumu. Kas nozīmē to, ka ekstraktora ieskrūvēšanas
virziens sakrīt ar skrūves izskrūvēšanas virzienu. Jo dziļāk iet
ekstraktors, jo spēcīgāk tas izskrūvē skrūvi.
Protams, ka
ekstraktori ir ne vienmēr, un ne visiem. Tāpēc tiek izmantotas
citas metodes: mērcē vītni, skrūves atliekām piemetina caurules
gabalu (ja ir kam piemetināt) un mēģina izskrūvēt. Reizēm –
izurbj u.t.t. Īsāk sakot, lieks darbs un tēriņi, bez kuriem var
iztikt.
Citiem vārdiem sakot, kaut arī ieteikumi, kuri skar riteņu
skrūves ir banāli, tomēr ievērot tos nenāks par skādi. Lētāk
iznāks.