Mūsdienās nav autoparka, kura īpašnieks nesekotu saviem transportlīdzekļiem, izmantojot CPS/CSM vai citus līdzekļus. Izsekošanas tehnoloģijas attīstās. Taču jebkurai monētai ir divas puses. Vai izsekošanas/telemetrijas ierīces neatklās paša īpašnieka un viņa darbinieku pārkāpumus?

Kā zināms, piekabes vai puspiekabes funkcionalitātei ir liela nozīme. Ņemot to vērā, piekabju ražotāji nesen ir uzsākuši aprīkot piekabes un puspiekabes ar in-formācijas moduļiem jeb tā sauktajām melnajām kastēm. Tās pamatā fiksē slodzi uz asi un transportlīdzekļa kustības ātrumu.

Piekabe vai puspiekabe, kas aprīkota ar informācijas sensoriem, pati var ievākt kompromitējošu informāciju par tās īpašnieku.

Šie abi faktori tieši ietekmē bremžu sistēmas darbības efektivitāti. Melnās kastes uzstāda uz asīm, un tām ir ne tikai kontroles funkcija. Bremžu sistēma izmanto informācijas moduļu datus: vienkārši sakot, piekrauta piekabe bremzē spēcīgāk nekā tukša.

Arvien biežāk piekabes vai puspiekabes apkope servisa centrā sākas ar melnās kastes datu nolasīšanu. Kāpēc izgatavotājam tas vajadzīgs? Pirmkārt, izmantojot šos datus, ir vieglāk veikt obligātās apkopes un remontu, bet ir arī kāds cits svarīgs iemesls. Nav noslēpums, ka kravas transportlīdzekļu sastāvi bieži tiek pārkrauti un ne vienmēr tiek ievēroti ātruma ierobežojumi. Šādu pārkāpumu atklāšana ļauj ražotājam jebkādu problēmu gadījumā izvairīties no atbildības un saukt pie atbildības transportlīdzekļa īpašnieku. Tas ir īpaši aktuāli garantijas periodā.

Arī informācijas moduļi ne vienmēr ir pilnīgi precīzi. Piemēram, transportlīdzekļa ātrumu mēra pēc ABS sensoru datiem. Ja riepas ir ļoti nodilušas vai uzstādītas cita izmēra riepas, iegūtā informācija nedaudz atšķirsies no faktiskās. Taču pat ar nelielām atkāpēm iespējams gūt diezgan precīzu priekšstatu par braukšanas apstākļiem, autovadītāja braukšanas stilu un pieļautajām kļūdām.

Vai melno kastu datus izmanto tiesībsargājošās iestādes un apdrošinātāji, iz-meklējot ceļu satiksmes negadījumus? Pagaidām tā nav plaši izplatīta prakse. Ir arī kāds tehnisks šķērslis. Piekabju ražotāji izmanto dažādus informācijas moduļus, bet to pieslēgumi nav unificēti, Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā ir nepieciešamas atšķirīgas iekārtas.

Svarīgākais jautājums: vai pārvadātājiem ir jāsatraucas par kārtējā kontroles rīka parādīšanos? Tuvākajā laikā tas ir maz ticams, tomēr nākotnē tas ir iespējams. Melnās kastes var, piemēram, atvieglot transporta pārbaudes, ļaujot atteikties no mobilajiem svariem. Informācijas moduļa datu nolasīšana aizņem 15-20 minūtes, kas ir aptuveni tikpat, cik nepieciešams piecu asu sastāva nosvēršanai. Turklāt katrs transportlīdzeklis ne tikai sevi nosver, bet arī ievāc potenciāli kompromitējošu informāciju, jo informācijas moduļu dati tiek uzglabāti pusgadu. Tas nozīmē, ka teorētiski pārvadātāju iespējams sodīt arī par agrākiem pārkāpumiem.

Pašlaik nepastāv normatīvie akti par kontroli, izmantojot melno kastu datus. Taču, tā kā šīs ierīces piedāvā gandrīz pilnīgu kontroli pār pārvadātājiem bez būtiskiem infrastruktūras ieguldījumiem no valsts iestāžu puses, ir ļoti ticams, ka šīs valsts iestādes gribēs izmantot šo iespēju.

Tehnoloģiju attīstība ļauj valsts iestādēm pastiprināti kontrolēt pārvadātājus. Visiem ir zināmi dinamiskie svari transportlīdzekļu svēršanai gaitā. Piemēram, Polijā šos svarus izmanto iepriekšējai svēršanai, bet valsts iestādēm ir nodoms paplašināt šo ideju, izmantojot dinamiskos svarus kontrolei un sodīšanai.

Tiek apsvērta ideja izvietot vairāk nekā 120 dinamisko svaru uz galvenajiem valsts autoceļiem, kas darbotos kopā ar reģistrācijas kamerām. Ceļa virsmā iestrādātie sensori nosaka transportlīdzekļa svaru, sistēma analizē informāciju un, svara pārsniegšanas gadījumā, konstatē pārkāpuma faktu.

Idejas īstenošanai ir nepieciešama ne tikai tehniskā bāze, bet arī izmaiņas likumdošanā: šobrīd spēkā esošā Polijas likumdošana neļauj sodīt, pamatojoties uz transportlīdzekļa svēršanu gaitā. Vai ir jāmaina likumdošana? Iespējams izmantot vienkāršāku risinājumu: operatīvu datu nodošanu no dinamiskajiem svariem tuvākajai transporta inspekcijas ekipāžai, kas aptur iespējamo pārkāpēju un veic standarta svēršana procedūru.

Cik reāla ir idejas īstenošanās dzīvē? Atbilde ir Ceļu un tiltu departamenta veiktais pētījums: 1/4 transportlīdzekļu pārsniedz pieļaujamo svaru. Ņemot vērā kravas kustības apjomus caur Poliju, skaitlis ir iespaidīgs, un runa iet par potenciāli iespaidīgiem budžeta papildinājumiem. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka tas tiks ieviests dzīvē.

Glābēji uz helikopteriem Vācijā

Viens mūsu līdzpilsonis, braucot cauri Vācijai, ieraudzīja interesantu ceļa zīmi: it kā standarta zīme «Stāvēšana atļauta », taču uz tās vēl ir attēlots helikopteris (sk. foto). Kas tas ir - joks, vai arī Vācijā patiešām pastāv prkošanās vietas helikopteriem?

Volvo XC90
Ekspluatācijas nianses

Krosovers Volvo XC90 tiek ražots kopš 2002. gada un līdz pat šai dienai. Automobilis ir acīmredzami populārs mūsu tirgū, turklāt daži īpašnieki to slavē, bet citi uzskata par diezgan problemātisku spēkratu. Bet patiesība, kā jau vienmēr mēdz būt, kaut kur pa vidu.

Degusi eļļa APK
Mainīt vai vēl pabraukāt

Ir nācies dzirdēt tādu viedokli: ja APK eļļai ir deguma smaka, tad labāk to nemainīt, savādāk mašīna pavisam apstāsies. Cik lielā mērā tāds viedoklis ir pamatots, un no kurienes tas ir radies?

ASV auto izgāztuves

Pastāv uzskats, ka Rietumos ir viss labi un civilizēti. Tas ne gluži ir tā - cilvēki visās valstīs dzīvo visādi. Gan Eiropā, gan ASV ir tādas vietas, kura atgādina 90. gadu sākumu NVS provinci. Par vienu no tādām vietām - auto izgāztuvi Ņujorkā - stāsta bijušais mūsu līdzpilsonis, kurš šobrīd dzīvo ASV.