Pilsētas sabiedriskam transportam ļoti svarīga ir darba precizitāte. Tomēr autobusi, trolejbusi un tramvaji - tā ir tehnika. Taču tai diemžēl ir tieksme ik pa laikam salūzt, iekļūt ceļa negadījumā u.t.t. Turklāt ir svarīgi, lai tamlīdzīgi gadījumi neatstātu iespaidu uz sabiedriskā transporta darba precizitāti kopumā, bet to sekas tiktu novērstas maksimāli ātri. Šim nolūkam uzņēmumā «Rīgas Satiksme» ir izveidots avārijas dienests. Tā darba nozīme ir neapstrīdama, taču bieži vien pats darbs paliek "aiz kadra". Lai uzzinātu vairāk par dienesta ikdienu, mēs tikāmies ar Rīgas Satiksmes remontdarbnīcu vadītāju Ervinu Feldmaņu un paralēli iepazināmies ar tehniku, kura tiek izmantota izgājušā no ierindas sabiedriskā transporta evakuācijai.

Lai kas uz ceļa arī nenotiktu, kustība nedrīkst apstāties. Ja salūzt autobuss, tad tas nekavējoties jātransportē uz remontu. Ja ceļa satiksmes negadījuma rezultātā brauktuve ir bloķēta, to nepieciešams nekavējoties atbrīvot. Par šī darba nozīmi liecina fakts, ka «Rīgas Satiksmes» avārijas dienesta automašīnām ir operatīvā transporta statuss - tāpat kā, piemēram, ātrajai palīdzībai vai policijai.

Viens no uzdevumiem, kā jau tika minēts - izgājušās no ierindas transporta vienības evakuācija. Izņemot vienkāršos kraviniekus, kuriem ir īsā bāze, avārijas dienests izmanto arī specializētās mašīnas, piemēram, evakuatoru Scania R164 (8x4/4). Par darba niansēm uz šāda veida tehnikas, kā arī par pašu tehniku mums pastāstīja evakuatora vadītāji Igors Kondratovičs un Guntis Liberts. Darba ir pietiekoši: vidēji mēnesī evakuators saņem ap 200 izsaukumu.

Izpildāmo uzdevumu spektrs ir diezgan daudzveidīgs: sākot no tramvaju uzlikšanas uz sliedēm un beidzot ar uz tām iestrēgušo automobiļu, kuri tur nokļūst nezināmu iemeslu dēļ, izvilkšanu. Izsaukums var būt uz jebkuru vietu pilsētā. Vidējais diennakts noskrējiens - aptuveni 200 km, bet ir nācies arī diennakts laikā nobraukt 340 km. Darbs prasa stiprus nervus, pieredzi un meistarību. Šķiet, kas tur tāds īpašs - atbuksēt autobusu? Taču nianse ir tāda, ka evakuatora garums kopā ar velkamo autobusu var pārsniegt 30 metrus. Bet ar tādiem gabarītiem ne visur ir viegli izbraukt - ielas mēdz būt šauras.

Salūzušās tehnikas pārvietošana pa parka teritoriju arī ietilpst avārijas brigādes pienākumos. Arī te ir nepieciešama meistarība, piemēram, no ierindas izgājušā autobusa uzgrūšanā uz bedri.

Kas attiecas uz pašu evakuatoru, tad, neskatoties uz saviem izmēriem, tas ir diezgan manevrētspējīgs. Daļēji tas ir dēļ diviem pagriežamo riteņu pāriem. Pilns spēkrata nosaukums - Scania R164 GB8 4NB580. Pēdējie trīs cipari indeksā - dzinēja jauda (580 z.s.). Starp Latvijā esošiem tamlīdzīgiem automobiļiem uzņēmuma «Rīgas Satiksme» evakuators ir viens no visjaudīgākajiem. Mašīnai jau ir desmit gadi, bet, pateicoties ekipāžas atbildībai  un mehāniķu pūlēm, tā izskatās kā jauna.

Kā jau tika minēts, priekšējie divu asu riteņi ir pagriežami. Galvenais iemesls šāda riteņu skaita nepieciešamībai - maksimālās saķeres ar virsmu nodrošināšana. No tā, cik droši mašīna stāv uz zemes, ir atkarīga tās vadāmība un bremzēšana, it īpaši, kad ir jāvelk transporta līdzeklis.

Normālā režīmā vilkšana notiek bez velkamā transporta līdzekļa bremžu izmantošanas. Kāpēc? Pirmkārt, pieslēgšanās - diezgan garš un darbietilpīgs process. Tomēr galvenais ir drošības apsvērums. Pēc avārijas velkamā transporta bremžu sistēma var būt bojāta, vai tai var būt slēptie defekti, kuri var parādīties kritiskā situācijā.

Lai vilkšanas laikā izvairītos no priekšējo riteņu izkāršanas un pretēji - nodrošinātu to maksimālo saķeri ar virsmu, priekšējā buferī ir integrēts 1.5 tonnas smags pretsvars. Turklāt, aiz kabīnes ir izvietots vēl viens pretsvars - tā svars ir 3 tonnas. Tomēr, tā rezultātā mašīnas priekšējā daļa ir kļuvusi smagāka par aizmugurējo un tās caurejamība ir pasliktinājusies. Citiem vārdiem sakot, nobraucot no asfalta ir jāatceras, ka pastāv risks iestrēgt.

Specaprīkojums ietver sevī hidraulisko pacēlāju un vinčas uz 15 un 30 tonnām. Katru vinču darbina divi hidromotori (uz priekšu/atpakaļ). Starp citu, pacēlāja teleskopisko bultu var izmantot kā krāna bultu. Ja nav iespējams piebraukt pie bojātā automobiļa, to var pievilkt pie pacēlāja, izmantojot vinču.

Evakuatora dabra instrumenti ir daudzfunkcionāli. Ja palaist vinču caur bloku, kurš ir uzstādīts uz pacēlāja, tad sanāks paceļamais krāns. Bet, uzliekot uz pacēlāja sēdekli, iegūstam sēžamvilcēju, kurš spēj aizvilkt puspiekabi no avārijas vietas. Uzstādot speciālo dakšu, iegūsim jaudīgu dakšu iekrāvēju.

Vinčas veltnis un hidromotori (uz priekšu/atpakaļ), blakus - aiztura piedziņa. Bāka ar hidraulisko šķidrumu ir izvietota tuvāk kabīnei.

Avārijas brigādes vadītājam Igora Kondratovičam un viņa pāriniekam Guntim Libertam autobusa izvilkšana no garāžas atpakaļgaitā, bez bremzēm uz vilcēju - ikdienas rutīnas darbs. Vienīgais komentārs no viņu puses: «Interesantāk ir tad, kad ir jauzgrūž uz bedri».

Ja velkamā transporta līdzekļa ritenis negriežas, tad to noņem, bet tā vietā tiek uzstādīta speciāla palīgierīce. Tāpat kā daudzi citi palīgaprīkojumi, tā ir «Rīgas Satiksme» meistaru radīta. Kāpēc tamlīdzīgas lietas radīt pašiem, ja var nopirkt? Te ir divi faktori: pirmkārt, pašizgatavotas palīgierīces maksimāli precīzi apmierina avārijas dienesta vajadzības. Otrkārt - naudas ekonomija: ja vienkāršais vilkšanas stienis maksā maksā vairāk nekā 400 ASV dolārus (iespraudumā - Interneta sludinājuma fragments, kurš vieš skaidrību par cenām), tad tamlīdzīgs riteņu mainītājs izmaksātu vēl dārgāk.

Protams, neskaitot speciālo evakuatoru «Rīgas Satiksme» tehnoloģiskajā parkā ir vēl daudz kas interesants. Un tas nozīmē, ka pie šī temata mēs vēl atgriezīsimies.

Adsorbera vārsts
Jeb kāpēc automobilis raustās gaitā

Viens benzīna automašīnas īpašnieks saskārās ar sekojošu problēmu: tukšgaitas apgriezieni kļuva nestabili, bet braukšanas laikā sāka parādīties kritumi. Problēmas ar barošanu vai aizdedzi? Izrādījās, ka gan barošana, gan aizdedze ir kārtībā. Auto servisā tika pateikts, ka iemesls ir adsorbera vārstā. «Kas tas tāds?» pajautāja spēkrata īpašnieks.

VW Transporter Т5
Raksturīgās problēmas
Ekspress-apskate

VW Transporter Т5 - diezgan populārs automobilis mūsu sekundārajā tirgū. Šī spēkrata priekšrocības ir labi zināmas, taču tam ir arī atklāti vājās vietas.

No kā ir atkarīgs
eļļas daudzums nodegumam

No viena mūsu lasītāja, mēs saņēmām interesantu jautājumu. Citējam:
«Auto - VW Golf 1,6 D, noskrējiens – vairāk par 200 000 km, dzinējs jau mazliet «ēd» eļļu. Lēju iekšā dažādu marku, bet vienas viskozitātes eļļu – 10W40 un ievēroju, ka, pie vienādiem pārējiem rādītājiem, tām ir atšķirīgs patēriņš nodegumam. Tas nozīmē, ka pēc 1000 km, lai būtu maksimums, vajadzēja pieliet 150 ml vienas eļļas un 300 – 400 ml otras. Ar ko tas ir izskaidrojams?»

Sodi citās valstīs
Latvija, Eiropa un ASV
Kur dārgāk pārsniegt ātrumu

Sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu Eiropā, bet konkrēti Baltijā – lielāki nekā, piemēram, Krievijā un NVS. Taču, piemēram, Latvijā nav vislielākie sodi Baltijas valstīs, tomēr daži Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sodi ir nepamatoti lieli. Kāpēc tā? Viss kļūst skaidrs, ja veikt soda naudu lielumu salīdzināšanu ar iedzīvotāju ienākumiem Latvijā un rietumvalstīs (sk. tabulu).