sekojiet mums Facebook  
 

 

Kā zināms, mūsdienu mašīnām lukturu uzvāžņi pamatā ir izgatavoti nevis no stikla, bet gan no polikarbonāta, tas ir no plastmasas. Jēga ir: polikarbonāta uzvāžņi ir lētāki ražošanā un triecienizturīgāki nekā stikla.

Tiesa gan neiztika arī bez trūkumiem: polikarbonāta vāciņi ir mazāk izturīgi pret abrazīvo ietekmi un tiem ir lielāka nosliece uz spožuma zaudēšanu nekā stikla uzvāžņiem. Saskrāpēt tos var pat, slaukot putekļus no lukturiem. Starp citu, tieši tādēļ autoražotāji atteicās no stikla tīrītājiem uz lukturiem, aizstājot tos ar apmazgātājiem.

Tāpat polikarbonāta lukturu uzvāžņiem nepatīk arī agresīvās ķīmijas ietekme. Ir zināmi gadījumi, kad ar ceļa bitumenu aizsmērētu lukturi centās atmazgāt ar acetonu vai šķīdinātāju. Bitumens visdrīzāk, ka atmazgāsies, tikai šķīdinātājs samaitās polikarbonāta uzvāzni un tas zaudēs savu blāvumu (foto 1). Saprotams, ka stikls – izturīgāks pret tādu līdzekļu iedarbību.

Ja uzvāznis no ārpuses ir zaudējis savu spožumu, atsevišķos gadījumos to var nopulēt. Bet, ja defekts ir radies no iekšpuses, atliek tikai mainīt lukturi. Iemesli, kāpēc tas tā notiek - vairāki. Viens no tiem – hermētiskuma zudums un netīrumu un mitruma iekļūšana iekšpusē. Turklāt, ir zināmi vairāki gadījumi, kad mēģinājumi izmazgāt lukturi no iekšpuses noveda pie vēl smagākām sekām.

Pēc speciālistu teiktā, uzvāžņa mazgāšana no iekšpuses – nav vēlama tā iemesla dēļ, ka ideālā variantā tā vispār nav paredzēta.

Ja tomēr rodas nepieciešamība mazgāt luktura stiklu no iekšpuses, tad to jādara bez piespiešanas. Viss ir izskaidrojams vienkārši: no ārpuses uzvāznis ir noklāts ar aizsarglaku, bet no iekšpuses – nē. Un to saskrāpēt ir daudzreiz vienkāršāk (foto 2).

Mazgāšanai lukturis tiek noņemts pilnībā un spuldze ar turētāju no tās, protams, arī tiek izņemti. Tad tajā tiek ieliets ūdens ar mazgāšanas līdzekli un tiek ielikts gabals no auduma, bez pūkām. Bet tad lukturies tiek purināts, un netīrumi iet nost, iedarbojoties šķidrumam un audumam, kas netiek piespiests, kurš kuļas kopā ar šķidrumu.

Kā tika minēts iepriekš, savu blāvumu no ārpuses zaudējušu uzvāzni var nopulēt, taču ne vienmēr. Ja plastmasas struktūrā ir parādījušās mikroplaisas, to būs viennozīmīgi jāmaina (foto 3). Turklāt, jo tālāk, jo sliktāka paliek situācija: plaisās iekļūst netīrumi, mitrums, kas ziemā sasalst, un uzvāznis zaudē savu blāvumu vēl ātrāk un stiprāk.

Viens no galvenajiem mikroplaisu rašanās cēloņiem – temperatūras kritumi, kuriem lukturis tiek pakļauts regulāri. Šis process ir neizbēgams, tomēr tas ir arī diezgan gara laika jautājums. Tiesa gan, reizēm ar savu neapzinātu rīcību automašīnas īpašnieks var to paātrināt.
Tas ir izdarāms ļoti vienkārši.

Blāvie lukturi

Šis lukturis no ceļa bitumena tika atmazgāts ar acetonu. Atmazgāts, tikai vairāk nav lietojams.

Blāvie lukturi

Horizontālie skrāpējumi – sekas luktura slaucīšanai ar netīru lupatu, no ārpuses. Vertikālie radās jau no pirmās slaucīšanas reizes, no iekšpuses.

Blāvie lukturi
Blāvie lukturi

Ar tādām plaisām pulēšana vairs nelīdzēs.

Blāvie lukturi

Reizēm pārāk jaudīgu lampu uzstādīšanas sekas izskatās aptuveni tā.

Blāvie lukturi

Šī ir balta kārtiņa luktura iekšpusē, kura radās no izdegušā atstarotāja.

 

Kā zināms, nominālā lampu jauda, piemēram, H4 = 55 W – tuvai gaismai un 60 W – tālai gaismai. Turklāt šodien tiek piedāvātas lampas, kuru jauda ir divreiz lielāka: respektīvi 96 un 110 W. Viss būtu labi, tikai halogēna spuldzēm vien 10% aiziet uz apgaismošanu, bet pārējais – uz uzsilšanu, kā dēļ temperatūras svārstības palielinās.

Lukturi dabiski arī pārkarst. Vissmagākajos gadījumos izdeg atstarotājs, bet reizēm apkūst kontaktgrupa. Elektrisko kontaktu izturības pasliktināšanās rezultātā, lukturi var kļūt jūtīgāki pret sapurināšanu. Bet tas nav viss: kad izdeg atstarotājs, uzvāžņa iekšpusē nosēžas balta kārtiņa, kā rezultātā pasliktinās ierīces gaisma.

Protams, ka blāvuma zaudēšana – nebūt nav vienīgā lukturu problēma. Autoīpašnieki nereti sastopas arī ar citiem jautājumiem. Piemēram, kāpēc lukturus reizēm neizdodas noregulēt, vai ir iespējams izremontēt CSN cietušos lukturus u.t.t. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var būt visai interesantas, bet tāpēc mēs vēl atgriezīsimies pie šī temata.

Ne sists, ne krāsots
Piemērs no dzīves

Tamlīdzīgus vārdus var bieži vien izlasīt lietotu auto pārdošanas sludinājumos. Tiesa, ne vienmēr šie vārdi ir patiesi.

Ne sists, ne krāsots
Piemērs no dzīvesLasīt talāk

Automobiļa mazgāšanas nianses

Nomazgāt automašīnu – šķiet, nekā sarežģīta nav. Taču pat visvienkāršākajā lietā ir kaudze ar niansēm, kuras, bieži vien, tiek aizmirstas. Mazgāšana – tikai pirmais etaps virsbūves apkopes pasākumu kompleksā un nepareizi veikta mazgāšana, pamazām, izraisa diezgan bēdīgas sekas spēkrata ārējam izskatam. Lai šinī jautājumā ieviestu lielāku skaidrību, mēs griezāmies pēc konsultācijas pie profesionāļiem pulētājiem, kuriem ir darba pieredze ārzemēs.

Automobiļa mazgāšanas niansesLasīt talāk

Plastmasas detaļu krāsošana
Dažas procesa īpatnības


Aina auto servisā: ir stipri bojāts automobiļa plastmasas buferis un nav jēgas to atjaunot. Auto īpašnieks, starp izjaukto automašīnu detaļām, atrada buferi, kurš ir paredzēts tam pašam modelim, taču tas nebija nokrāsots. Galējā variantā, var pameklēt citu, bet nokrāsotu, bet labāk – iegādāties jaunu. Taču auto īpašniekam radās jautājums: «Vai tiešām ir tik grūti nokrāsot kaut kādu plastmasa detaļu?»

Plastmasas detaļu krāsošana
Dažas procesa īpatnībasLasīt talāk

Latvijas autoražošanas vēsture
Ceturtā daļa - automobiļi un autobusi:
no ÕIX gs. beigām līdz AMO Plant


Pagājušos sērijas par Latvijas autoražošanas vēsturi materiālos, mēs stāstījām par divriteņiem, mopēdiem un motocikliem, kuri tika ražoti repubilkā. Šinī materiālā runa ies par automobiļu ražošanu.

Latvijas autoražošanas vēsture
Ceturtā daļa - automobiļi un autobusi:
no ÕIX gs. beigām līdz AMO PlantLasīt talāk