Turbīnai izejot no
ierindas, rodas pašsaprotama nepieciešamība pēc tās nomaiņas.
Jauna detaļa maksā dārgi. Rūpnīcā atjaunotā lētāka, tomēr
agregātam no lietota automobiļa vēl zemāka cena. Vai
ietaupījums ir tā vērts, lai riskētu? Ja tomēr tiek pirkta
turbīna no izjaukta auto, vai ir kaut kādas vienkāršas metodes,
kā to var pārbaudīt?
Iegādājoties turbīnu no izjauktas mašīnas, to ir iespējams
pārbaudīt tikai vizuāli, pēc dažām vienkāršām pazīmēm. Protams,
ka pēc tā nevarēs izdarīt pilnvērtīgus secinājumus. Tomēr veikt
šo pārbaudi ir vērtīgi.
Pirmais, ko dara
vairums pircēju pārbauda, cik viegli griežas turbīnas rotors.
Nākamā pazīme, kam ir
vērts pievērst uzmanību darba rata
spārnu apmales. Ja tās ir notrulinātas, tad, labākajā gadījumā,
automobilim reti tika mainīts gaisa filtrs, un turbīnā
iekļuvušie netīrumi darbojās kā abrazīvs. Rezultāts neliels
turbīnas produktivitātes samazinājums, bet sekas degvielas
patēriņa pieaugums.
Sliktāk ir tad, ja
spārnu rata apmaļu nodilumu radīja beršanās pret sieniņām, kuru
izraisīja paaugstināta brīvkustība, kas radās turbīnas gultņu
nodiluma rezultātā.
Minēto brīvgaitu ir
iespējams pārbaudīt. Tomēr te ir savas nianses. Mēdz būt
gareniskā un šķērseniskā brīvkustība (sk. attēlus 1 un 2).
Gareniskai brīvgaitai nevajadzētu būt (uz dažiem modeļiem tiek
pieļauta līdz 0.1 mm), bet šķērseniskā ir vienmēr. Atkarībā no
turbīnas modeļa, tā var sastādīt 0,2...0,6 mm. Šie dati ir
pieejami speciālos katalogos.
Skaidrs, ka uz aci un
tausti tādu attiecību nevar pārbaudīt. Redzamas ir tikai
galējības, kuras nav pieļaujamas.
Pirmā galējība tas, par ko tika runāts iepriekš: kritiski
lielā brīvkustība. Ja rotoru viegli piespiest pie vienas no
sienām un pagriezt, tad spārnu rats aizskar sieniņas. Otrā
galējība šķērseniskās brīvkustības neesamība. Tas var liecināt
par aizkoksētniem slīdgultņiem. Kā variants, tas var rasties
tāpēc, ka, pēc braucieniem, turbīna netika atdzesēta tukšgaitā.
Ir viens ļoti svarīgs
parametrs, kuru vizuāli pārbaudīt neizdosies: tā ir turbīnas
balansēšana. Ja riteņa lāpstiņas pat ir nedaudz notēstas, tad
tas jau izraisa disbalansu. Bet, ņemot vērā to, ka turbīnas
rotors griežas ar ātrumu 100...200 apgr./min, tad pat neliels
disbalanss izraisa sišanos un, respektīvi, resursa
samazināšanos.
Turbīnai ar maināmo
ģeometriju nenāks par skādi pārbaudīt aktuatora maināmās
ģeometrijas mehānisma vadības vārsta stāvokli. Pirmkārt,
pārvietojoties kāts nedrīkst iestrēgt. Otrkārt, membrānai jābūt
nebojātai (attēli 3 un 4). Bet treškārt, nedrīkst būt pēdas no
korozijas, kurai aktuatori ir diezgan bieži pakļauti.
Saprotams, ka
mehāniskie bojājumi arī nav vēlami. Piemēram, neliela aktuatora
korpusa deformācija (sk. foto) var novest pie tā, ka mezgls
darbosies nekorekti. Līdz ar to darbosies visa turbīna
nepareizi.
Uz turbīnas nereti
var manīt eļļas pēdas, kuras arī var kaut ko pavēstīt. Ir
situācijas, kad skaidri redzams, ka eļļa tika dzīta no turbīnas
kārtridža. Bet mēdz gadīties, ka eļļa iet
no motora, vai ar gaisu: piemēram, problēmu ar kartera
ventilāciju dēļ. Pēc būtības, tas arī ir iemesls aizdomāties: no
problemātiska motora noņemtā turbīna arī var izrādīties ar
defektiem.
Vēl viena nianse:
grūtības ar demontāžu. Kā variants, turbīna var tikt piedāvāta
ar kolektoru. Nebija laika / vēlmes noņemt vai uzgriežņi /
tapskrūves oksidējās līdz tādai pakāpei, ka tās vajadzēs
nogriezt vai urbt ārā?
Tomēr, ir vērts pirkt
turbīnu no izjaukta auto? Vai labāk iegādāties atjaunotu? Viss
ir atkarīgs no situācijas. Gan lietotie agregāti var būt
visdažādākā stāvoklī, gan arī turbīnu atjaunošana mēdz būt
dažāda. Viena lieta nomainīt kārtridžu pret citu, neskaidras
izcelsmes un kvalitātes detaļu, un salikt bez balansēšanas, bet
cita atjaunot atbilstoši ražotāja ieteikumiem, izmantojot
normālas detaļas un iekārtas.
Īsāk sakot, katrs
izvēlas pats. Vissvarīgākais jautājums, atbilde uz kuru ir
būtiska - cits: kāpēc no ierindas izgāja vecā turbīna?
Nenoskaidrojot to, pastāv iespēja, ka arī jaunā turbīna nekalpos
ilgi.